Mēs esam iemīlējušies Čārlijā, taču liekas, ka rozā brilles mums uz acīm vairs nav. Protams, mēs sapratām jau pirms vēl viss bija sācies, ka suns ir ATBILDĪBA, ka tas ir jāved pastaigāties, jābūt pacietīgiem, kad tas kā jau kucēns pēkšņi neuzvedas pirmklasīgi. Mēs šobrīd tikai mēģinām iemācīt Čārlijam komandu 'nedrīkst', tāpēc pirmie pārsteigumi mūs sagaidīja jau šonedēļ.
Ja Tev liekas, ka esi noslēpis no suņa acīm visu, kas graužams, padomā vēlreiz, tie mazie neģēļi atrod visu, kas tev pašam liekas ļoti labi nolikts. Tā nu vienu rītu pamodos pie šāda jauka skata. Nav jau pat kam uzvelt vainu, paši taču atstājām telefonu lādēties viegli pieejamā vietā.
Izskatās, ka Čārlijs šobrīd mani ir izvēlējies par savu saimnieku, respektīvi, kas galdā ceļ ēdienu, tas arī ir vislabākais draugs, bet Voldemāram par to bija lieli sirdēsti, jo viņu suns tik labi neklausa. Abi puiši bija izgājuši pastaigāties, bet Čārlijs bija sadomājis paniķoties, ēdot smiltis un graužot Voldemāra bikšu staru. Beigu galā nācās iet abiem palīgā risināt domstarpības, kas arī veiksmīgi tika izdarīts. Pastāstīju Voldemāram, ka nevar sunim stāstīt garos paplašinātos teikumos, ko viņš no viņa vēlas, jāsaka konkrēti un jārāda, ko vēlies, lai viņš dara blēņu vietā. Tieši tāpēc pirmajās reizes, kad gāju viena pati ar suni ārā, ņēmu līdzi mantiņu, ar ko novērst viņa uzmanību, kad viņš dara kaut ko, ko nevajadzētu, izsakot īsi pirms tam komandu. Šodien, ejot ārā, Čārlijs uzvedās kārtīgi, mums, protams, liels prieks.
Atklāju arī lielāko Čārlija gardumu pašlaik... Ko gan es mānos, ja varētu viņš droši vien apēstu arī zirgu, tik liela apetīte viņam ir. Tomēr ikdienas kraukšķiem biju šonedēļ mazliet piejaukusi biezpieniņu, eh, no bļodiņas tas pazuda gaismas ātrumā, kā arī Čārlijs tika pie balta deguna!
Tomēr mums par prieku tagad naktīs mūsu miers vairs netiek traucēts, kā arī šonedēļ varam ar savu draugu lepoties, jo viņš pirmo reizi palika uz vairākām stundām viens pats mājās. Mēģinām mūsu promiešanu padarīt par kaut ko ļoti ikdienišķu, kā jau mums mācīja biedrības "Baltais suns" cilvēki, pagaidām izskatās, ka sanāk, jo suns nesmilkst, kad aizejam prom, kā arī sagaida mūs kā pienākas, nelecot virsū.
Tāpat arī jāsaka, ka Čārlijs ir īsta sabiedrības dvēsele, šobrīd gan šķirojam, kuriem cilvēkiem un suņiem viņu laist klāt, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu un mazulis nenobītos, tomēr tos, kurus esam iepazinuši nedaudz tuvāk, Čārlijs ir pieņēmis ar draudzīgu astes luncināšanu un ļāvies, lai viņam pakasa aiz auss.
Par spīti pāris nepatīkamiem pārsteigumiem no suņuka puses, mēs vēl arvien priecājamies, ka viņš mums ir, jo esam sapratuši, ka tieši viņa dēļ, arī mūsu attiecības ir kļuvušas daudz tuvākas. Patiešām, šobrīd, kad abiem ir sesija, katru dienu vai vakaru strādājam, mums nesanāk vairs tik daudz laika pavadīt kopā, tāpēc ikvakara pastaiga ar suni mums ir kā randiņš, kura laikā uzzinām visu par otra dienu un varam papļāpāt par to, kas mūs uztrauc.
Brīvdienas gaidot,
Dana un Voldemārs!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru